Augi un cilvēki ir izstrādājuši savstarpēju izdzīvošanas plānu. Augi nodrošina cilvēku ar skābekli fotosintēzes, barības, apģērba un pajumtes dēļ. Apmaiņā pret to cilvēki izvada oglekļa dioksīdu un izkliedē augu sēklas visā pasaulē.
Skābeklis
Augu savstarpēja vienošanās ar cilvēkiem notiek fotosintēzes ceļā. Fotosintēzes procesā saules gaisma tiek apvienota ar oglekļa dioksīdu un ūdeni - no tā iegūst barību augam un skābekli cilvēkiem.
Ēdiens
Augi nodrošina pārtiku cilvēkiem, audzējot augļus, dārzeņus un graudus. Augi arī nodrošina barības vielas mājlopiem, ko ēd daudzi cilvēki.
Apģērbs un vairāk
Kokvilna, kaņepes un lini ir augu materiāli, ko izmanto apģērba izgatavošanā. Pēc augu audzēšanas šie augi tiek izmantoti dažādi, piemēram, apģērbs, papīrs, virves, eļļa un daudzi citi priekšmeti.
Patversme
Augi nodrošina materiālu patversmei. Tas ietver koka dēļus no kokiem, salmus jumtiem un ķieģeļiem, kā arī lapas, ko var izmantot jumta materiāliem un nojumēm. Agrīnie ķieģeļi tika izgatavoti, apvienojot salmus, ūdeni un mālu. Šīs sastāvdaļas sajaucot kopā, ievietojot veidnēs un žāvējot saulē vai krāsnī, ir pamata darbības, kas vajadzīgas vienkārša ķieģeļa pagatavošanai.
Garšaugi
Garšaugi uzlabo cilvēka uzturu, pievienojot ēdamajam aromātu, krāsu un aromātu. Garšaugi rada arī kultūras identitātes, kuras jūs varat saistīt ar noteiktām ēdienreizēm. Piemēram, Tuvo Austrumu virtuve ir saistīta ar kurkumu, savukārt itāļu ēdienus identificē ar ķiplokiem un baziliku.
Medicīna
Daudzas zāles tiek radītas no augiem. Kādreiz sāpju remdēšanai izmantoja bērzu lapas vai vītolu mizu. Spēcīgākus pretsāpju līdzekļus, piemēram, opiju, novāca no magoņu augiem. Garšaugiem ir bijusi loma arī profilaktiskajā medicīnā. Ķiplokus pievieno medum, lai stiprinātu imūnsistēmu, savukārt salvijas lieto, lai palīdzētu cīnīties ar saaukstēšanos.
