Dzeramā ūdens attīrīšana ietver tādu piesārņotāju noņemšanu no ūdens avotiem, kas var radīt kaitējumu vai kas var pārsniegt federāli noteikto līmeni, kas noteikts noteiktām ķīmiskām vielām un dabā sastopamām minerālvielām. Attīrīšanas metodes atšķiras atkarībā no apgabala un to, kādi minerāli un ķīmiskās vielas ir visizcilākie ūdens avotā, taču parasti tie ietver ķīmisku vielu izmantošanu.
Kādas ķīmiskās vielas tiek izmantotas dzeramā ūdens attīrīšanai?Ievads
Hloramīni
Hloramīni un citas hloram līdzīgas ķīmiskās vielas ir visizplatītākais dzeramā ūdens attīrīšanas veids. Tīrs hlors ir arī parasti izmantota ķīmiska viela, taču, ja to rīkojas nepareizi vai ir pārāk augsts, tas var būt toksisks. Hlors un hloramīni darbojas, lai iznīcinātu baktērijas un citas kaitīgas vielas, kuras var atrast dzeramā ūdens avotos.
Hlora dioksīds
Hlora dioksīds ir vēl viens pārtraukums no hlora, ko var izmantot dzeramā ūdens attīrīšanai un attīrīšanai. Tomēr to vairs neizmanto tik bieži, jo rodas gan tās ražotās gāzes nepastāvīgums (kas ir viegli uzliesmojošs), gan tāpēc, ka tas paaugstina hlorīta līmeni, kas pārsniedz Amerikas Savienoto Valstu valdības ieteiktos līmeņus.
Ūdeņraža peroksīds
Ūdeņraža peroksīds ir vēl viena ķīmiska viela, ko bieži pievieno dzeramajam ūdenim, lai palīdzētu to attīrīt. Ūdeņraža peroksīds parasti tiek apvienots ar aktivatoru, ko sauc par skudrskābi, un tas labi darbojas uz kaitīgiem vienšūņiem un patogēniem ūdens apgādē. Tomēr ūdens attīrīšanai nepieciešams ilgāks laiks nekā hloram, un, ja to nelieto pareizi, tas var kļūt par fitotoksīnu (vai par augu indi, kas pietiekami daudzās devās spēj nogalināt cilvēkus). Tas arī maina ūdens pH līmeni, un, lai pH normalizētos, ir vajadzīgas papildu ķīmiskas vielas.
