Vairākas koku sugas audzē tapas, precīzāk tās sauc par mugurkauliem vai ērkšķiem. Atkarībā no šķirnes tie var parādīties dažādās koka daļās un tiek uzskatīts, ka tie kalpojuši kā aizsardzība pret tagad izmirstošajiem milzu zīdītājiem, pēc Bucknell Universitātes Arborētuma. Spīķveida koki sastopami daudzās dažādās botāniskajās ģimenēs un sastopami visā Amerikā.
Daudzām koku sugām ir muguriņas vai ērkšķi, kas auguši uz stumbra vai zariem.Zīda diegs
Zīda diegs (Chorisia speciosa), kas atrodams Brazīlijas, Argentīnas, Paragvajas un Puertoriko tropu mežos, visā resnajā stumbra garumā nes biezas tapas. Kokam ir dīvaini horizontāli zari, kas zied rozā un baltā krāsā. Viņi vēlāk atstāj sēklu pāksti, kas satur kokvilnai līdzīgas šķiedras, no kurām izriet koka nosaukums.
Honeylocust
Medusmaize (Gleditsia triacanthos) ir lapu koks, kas sastopams Amerikas Savienoto Valstu kontinentālajā daļā, īpaši Vidusrietumu lejasdaļā. Nosaukts ar sēklu pāksti ar saldu garšu mīkstumu, medusmaizes stumbrs ir pārklāts ar garu ērkšķu kopām, kas novecojot maina krāsu no zaļas uz sarkanu līdz pelēku.
Herkules klubs
Hercules klubs (Zanthoxylum clava-herculis) ir koku suga, kas faktiski nosaukta pēc tās dzēlīgā stumbra. Šis koks aug ASV dienvidu daļā, un tam ir īsas, biezas muguriņas un ādainas lapas. Indiāņi koku izmantoja kā zobu sāpju izārstēšanu, jo tika konstatēts, ka košļājot tās lapas, rodas nejutīgums mutē.
Gvinejas Bactris
Gvinejas bactris (Aiphanes minima) ir asas palmas, kas aug visā Karību jūrā, sastopamas Puertoriko, Dominikānas Republikā, Barbadosā un Granadā. Tās plānais stumbrs ir pārklāts ar adatām līdzīgiem tapas, kas dažkārt rodas arī lapu apakšpusē. Plaukstā ir apaļi, sarkani augļi, kuriem ir ēdama sēkla.
